vecajās dalībvalstīm vienotā saimniecību maksājuma sistēma bija jāievieš līdz 2007.gadam;
jaunajās dalībvalstīs sistēma bija plānota ieviest līdz 2010. gada beigām (Bulgārijai un Rumānijai līdz — 2011. gada beigām);
iespējamie varianti - vēsturiskais modelis (tiesības uz maksājumiem piesaistītas saimniecībām), reģionālais modelis (tiesības uz maksājumu ir pamatotas uz reģionālām pamatsummām), vai arī šo abu pieeju apvienojumu;
dalībvalstīm bija tiesības saglabāt ar ražošanu daļēji saistītus maksājumus, lai nodrošinātu minimālu ražošanas apjomu, kā arī labvēlīgi ietekmētu vidi. Dalībvalstis varēja arī saglabāt līdz pat 10 % no atbalsta, lai atbalstītu videi vai lauksaimniecības produktu kvalitātei un tirdzniecībai svarīgas lauksaimniecības darbības;
Ko šajos jautājumos paredz KLP veselības pārbaude?:
vēsturiski un reģionāli balstītā vienotā saimniecību maksājuma likmju izlīdzināšanos laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam.
jaunajām dalībvalstīm jāļauj turpināt vienoto platību maksājuma sistēmu līdz 2013. gadam.
Zemnieku saeima: Mēs gribam, lai Vienotā platību maksājumu sistēma saglabātos vismaz līdz 2013.gadam, jo pāreja uz Vienoto saimniecību maksājumu tikai uz pāris gadiem būtu neizdevīga un dārga Latvijai. Pēc iespējas ilgāk jāsaglabā arī atbalsta maksājumu uz vēsturiskajiem datiem balstītā maksājumu daļa. Nepieciešams vienam ražotājam tiesības uz vēsturi saglabāt vismaz divus gadus.
Kādas pārmaiņas KLP veselības pārbaudes ietekmē var notikt savstarpējās atbilstības jautājumos?
precīzāka obligāto pārvaldības prasību piemērošana, savstarpējās atbilstības kontrolēs atsakoties no noteikumiem, kas tieši neattiecas uz noteiktajiem savstarpējas atbilstības mērķiem.
pārskatīšana un vajadzības gadījumā obligāto pārvaldības prasību un labu lauksaimniecības un vides apstākļu pašreizējā saraksta grozīšana, lai uzlabotu savstarpējas atbilstības mērķu sasniegšanu.
Zemnieku saeima: Latvijā savstarpējās atbilstības prasības jāievieš pakāpeniski, atbilstoši maksājumu pieaugumam. Tās ir ļoti smagas, sarežģītas, sodi ir nesamērīgi. Rezultātā, kad sasniegsim pilnu maksājumu apjomu 2013.gadā, tad arī būtu jāprasa no Latvijas lauksaimniekiem savstarpējās atbilstības prasību pilna piemērošana.
Kas notiks ar papildus valsts tiešajiem maksājumiem, kas saistīti ar ražošanu?
Daļēji saistītais atbalsts var būt piemērots tajos reģionos, kuros vispārējais ražošanas apjoms nav liels, tomēr tas ir nozīmīgs ekonomikai un videi (piemēram, zīdītājgovis reģionos ar ekstensīvu liellopu gaļas ražošanu).
Jautājums par daļēji saistīta atbalsta saglabāšanu vai atteikšanos no tā ir jāskata izteikti reģionālā kontekstā.
Zemnieku saeima: Pēc iespējas ilgāk jāsaglabā atbalsta maksājumi, kas saistīti ar augkopības un lopkopības faktisko darbību, jo Latvijas lauksaimniecības attīstības līmenis joprojām nav sasniedzis ES veco dalībvalstu attīstības līmeni. Ja maksājumi tiek atdalīti no ražošanas, referencei ir jābūt iespējami jaunākai.
Vai tiks pārskatīts atbalsta maksimālais un minimālais apjoms?
Atbalsta apjomi tiks pārskatīti. Tiks saglabās zināms atbalsts pat pie augstiem kopējiem maksājumiem. Piemēram: maksājumu summu virs 100 000 EUR samazina par 10 %, maksājumu summu virs 200 000 EUR — par 25 % un maksājumu summu virs 300 000 EUR — par 45 %.
attiecībā uz nelielām maksājumu summām var tikt noteikta gada minimālā maksājuma summa un/vai prasība par lielāku minimālo platību saimniecībai.
Zemnieku saeima: Aicinām piemērot kritērijus no 2013.gada, kad Latvijai būs pilns atbalsta apjoms, vai noteikt augstākus grieztus maksimālajam atbalstam, ņemot vērā ka Latvijas lauksaimniecības sektors joprojām atrodas pārejas periodā.
Kas notiks ar tirgus intervenci?Plānots pārskatīt tirgus regulācijas instrumentu nākotni - kvotas, valsts intervenci, subsidētu cenu un kompensācijas nākotni graudaugu un piena produktu nozarēm, veidojot intervences sistēma kā drošības līdzekli un nesaistot to ar subsidētu pārdošanu.
Kas notiks ar graudaugu intervenci?
pārmaiņas tiek veidotas saskaņā ar augošo biodegvielas tirgu;
kukurūzas reformu attiecinās uz pārējiem lopbarības graudiem;
intervenci saglabās parastajiem kviešiem, kā drošības līdzekli, kamēr nostabilizēsies citu graudaugu cenas.
Kas notiks ar atmatām?
patstāvīgo atmatu nosacījuma likvidēšana;
labvēlīgas ietekmes uz vidi nodrošināšana ar citiem, vietējiem apstākļiem piemērotiem Agrovides lauku attīstības pasākumiem.
Kas notiks ar piena kvotām?
notiks piena kvotu pakāpeniska palielināšana, līdz tās tiks atceltas 2015.gada 31.martā, kas izraisīs ražošanas paplašināšanu, cenu pazemināšanos un veicinās nozares konkurētspēju;
ieviesīs īpašus atbalsta pasākumus augstkalnu reģionu piena lopkopības saglabāšanai.
Zemnieku saeima: Ja netiek pārsniegta valsts kvota, priekšlikums neieturēt soda naudas no zemniekiem, kas pārsniedz individuālās piena kvotas. Kvotas jāpalielina, par pamatu ņemot references tauku saturu. Nepieciešamais piena kvotu palielinājuma procents gadā - 5%.
Kādi citi piedāvājumā esoši pasākumi? Tiks pārskatīti kontroles nosacījumi kaltētai lopbarība, cietei, liniem un kaņepēm.
Nav komentāru